“Swedbank” Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, uzsver FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Viņa norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar “Swedbank” Latvijā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis Mirbahs tiksies ar 48 Latvijas skolu pārstāvjiem, lai pārrunātu valsts aizsardzības mācības ieviešanu un īstenošanu nākamajā mācību gadā.
Šīs skolas atsaukušās ieviest valsts aizsardzības mācību kā obligāti piedāvājamo izvēles priekšmetu.
Sākot ar 2024.gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.
Šodien sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā domniekiem būs jālemj par vēl viena vicemēra ievēlēšanu.
Patlaban vienīgais oficiāli izskanējušais pretendents uz otrā vicemēra amatu ir deputāts Vadims Baraņņiks .
Vienlaikus sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par kapitāldaļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam.
Tas nozīmē, ka jaunā vietnieka pārziņā tiks nodotas visas kapitālsabiedrības, kas līdz šim bijušas Rīgas mēra pārziņā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien informēs par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniegtajiem skaidrojumiem saistībā ar SIA “Rīgas satiksme” un domes darbu.
Kā zināms, VARAM konstatējusi virkni iespējamu likumu pārkāpumu “Rīgas satiksmes” uzraudzībā un Rīgas domes darbā, par kuriem Ušakovam jāsniedz paskaidrojumi.
Šodien Ikšķiles novadā notiks ārkārtas domes sēde, kurā tiks lemts par Ikšķiles novada iedzīvotāju referenduma-aptaujas organizēšanu saistībā ar ieceri pašvaldību pievienot Ogres novadam.
Ikšķiles novada pašvaldība uzskata, ka ir svarīgi apzināt un informēt visas procesā iesaistītās puses, ka Ikšķiles novads atbilst visiem līdz šim izvirzītajiem novada kritērijiem.
Šodien pasniegs Latvijas Žurnālistu asociācijas “Izcilības balvas”.
Žūrija ir izvērtējusi iesniegtos kandidātus balvai par izcilu žurnālistiku 2018.gadā un izraudzījusies piecus katrā no balvas nominācijām. Balvas pretendentus šogad varēja pieteikt sešās nominācijās: ziņa/reportāža, apraksts, pētniecība/analītika, intervija, labākais darbs reģionālajos medijos, kā arī kultūras žurnālistikā. Nominācijā “intervija” šogad žūrija lēma nominācijas nepiešķirt.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs vakar piekritis valdības iecerētā trešā balsojuma sarīkošanai par premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos.
Valdība to iecerējusi sarīkot jau šodien.
Balsojums notiks par tiesiski saistošo vienošanos, ko Meja panākusi ar Briseli, bet ne par pavadošo politisko deklarāciju par nākotnes attiecībām.
Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības .
Meja, trešdien solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta “Breksita” vienošanās.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins aprīlī tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā Vašingtonā.
Tā būs viņu pirmā tikšanās kopš Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna neveiksmīgā samita februārī.
Tramps 11.aprīlī uzņems Munu Baltajā namā, lai apspriestu jaunāko notikumu attīstību attiecībā [uz Ziemeļkoreju], kā arī divpusējo attiecību jautājumus.
Jenss Stoltenbergs paliks NATO ģenerālsekretāra amatā līdz 2022.gada septembrim, vakar nolēmusi organizācija.
Bijušais Norvēģijas prezidents par NATO ģenerālsekretāru kļuva 2014.gada oktobrī, un 2017.gada nogalē dalībvalstis nolēma pagarināt viņa pilnvaras līdz 2020.gada 30.septembrim. Tagad viņa mandāts pagarināts vēl par diviem gadiem.
Sociālais tīkls “Facebook” paziņojis, ka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ieviesīs ierobežojumus reklāmām, lai cīnītos ar ārvalstu ietekmi.
Līdzīgi ierobežojumi pēdējos mēnešos tikuši noteikti vēlēšanu laikā Kanādā un Indonēzijā.
Ierobežojumi attieksies uz politiķu vai partiju kampaņu saturu, kā arī reklāmām, kurās cilvēki mudināti vai aicināti atturēties no balsošanas.
Latvijas iedzīvotājiem mājokļa atrašanās vieta ir svarīgāka nekā tā platība, jo 53% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi dzīvot mazākā īpašumā līdz 80 kvadrātmetriem, taču labākā vietā Rīgā, liecina tpētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
55% respondentu, izvēloties mājokli, vērtē tā uzturēšanas izmaksas un vairumam ir svarīgi, lai dzīvesvietas tuvumā būtu atpūtas zonas.
Rīgas centrs kā vilinoša vieta ne tikai darbam, bet arī dzīvošanai visbiežāk šķiet iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar augstiem ienākumiem. Savukārt Rīgas mikrorajonā, visvairāk vēlas dzīvot cilvēki ar vidējiem ienākumiem vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem.
Avots:LETA