Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sacītā.
Viņš sacīja, ka rīt valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot nozares ministri Ilgu Šuplinsku , pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.
Ekonomikas ministrija, strādājot pie nākamā gada budžeta plānošanas, iesniegusi priekšlikumus 16 prioritārajiem pasākumiem, prasot piešķirt papildu finanšu resursus 2020.gadā 34, 6miljonu eiro apmērā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda, ka Ekonomikas ministrijas šā gada darbības prioritāte Nr.1 ir obligātās iepirkumu komponentes atcelšana, kas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem nodrošinās būtisku elektroenerģijas izmaksu samazināšanos jau no 2021.gada.
Tāpēc valdība konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu pastiprināt OIK saņemošo elektrostaciju uzraudzību un turpmāk atbalstu sniegt tikai godprātīgiem elektroenerģijas ražotājiem, izmaksas sedzot no valsts budžeta.
Nākamā gada valsts budžeta projektu Ministru kabinets Saeimai vēlas nodot līdz oktobra vidum, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš .
Koalīcijas partneri šodien turpinājuši sarunas par nākamā gada un nākamās trīsgades budžetu.
Premjers uzsvēra, ka valdība strādā tā, lai 2020.gada valsts budžeta projekts Saeimai tiktu nodots jau oktobra vidū.
Latvijas brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien uzrunājušas Valsts prezidentu Egilu Levitu aktīvāk iesaistīties pedagogu un zinātnieku prestiža celšanā, kā arī normatīvo aktu izpildē.
Apzinoties prezidenta funkcijas un iespējas, arodbiedrības vēlas, lai no prezidenta puses būtu retorika, kas orientētos uz pedagogu un zinātnieku prestižu.
Vairākas valstis, kuru vidū ir arī Latvija, Lietuva un Igaunija, neatzīst Gruzijas Abhāzijas reģionā, Suhumi, 25.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu likumību un vēlēšanu rezultātus, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Kopīgo valstu paziņojumu parakstījušas arī Bulgārija, Čehija, Kanāda, Somija, Īrija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Ukraina, Lielbritānija un ASV.
Igaunijas piekrastē miris atrasts rotu mākslinieks Aigis Auders, kurš 16.augusta rītā, ar jūras kajaku devās no Kolkas uz Roņu salu un pazuda bez vēsts.
Audera dzīvesbiedre sociālajā tīklā “Facebook” raksta, ka kopš pagājušās svētdienas Audera meklēšana pārtraukta.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Igaunijas piekrastē Matsi pludmalē atrasts Audera kajaks. Vīrieša meklēšanā tika iesaistīti arī armijas resursi.
Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai, kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, zinātnes bāzes finansējumam un sporta nozares attīstībai nepieciešami 128 miljoni eiro, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē atzina nozares ministre Ilga Šuplinska .
Viņa uzsvēra, ka “fiskālā telpa ir ierobežota un visam nauda netiks nepiešķirta”, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iepriekš paudis, ka zinātne un izglītība ir nākamo gadu prioritāte, tamdēļ viņa vieš cerību sasniegt cerētās pārmaiņas.
Latvijas Universitāte šodien vērsusies tiesā ar pieteikumu pret Latviju, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu – apstiprināt Indriķi Muižnieku par LU rektoru.
LU vērsusies tiesā, lietā atbildētāja pusē pieaicinot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Ministru kabinetu.
Pieteikumā tiesai uzsvērts, ka patlaban neesot konstatējami būtiski Augstskolu likuma un augstskolas Satversmes pārkāpumi, kas liegtu amatā apstiprināt Muižnieku.
Neatkarīgi eksperti konstatējuši, ka pašvaldībai ir tiesisks pamats vērsties tiesā pret bijušo SIA “Rīgas satiksme” valdi, lai piedzītu vairāku miljonu eiro apmērā lēšamus zaudējumus, pastāstīja Rīgas domes deputāts Valters Bergs
Eksperti tikai apstiprinājuši medijos jau vairākkārt izskanējušo informāciju par dažādiem neizdevīgiem līgumiem, ko “Rīgas satiksme” noslēgusi ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, “Rīgas karti”, degvielas piegādātājiem un citiem partneriem.
Pēc Berga teiktā, šis ziņojums ir nodots kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam, un, viņaprāt, Baraņņikam ir ne tikai ir tiesības, bet arī pienākums vērsties tiesā ar šo prasību.
Viengadīgā darba vidē balstītā studiju programmā skolotāju sagatavošanai, cerams atrisinās izglītības nozarē pastāvošo pedagogu iztrūkumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Jaunajai viengadīgajai programmai varēs pieteikties no šī gada novembra līdz 2020.gada februārim. Programmas izstrādē ir pārņemta “Iespējamās misijas” metodoloģija un jauno pedagogu atlase balstīsies uz psiholoģiskiem testiem, ar kuriem novērtēs kandidātu spējas un motivāciju strādāt ar bērniem un jauniešiem.
Jaunā pieeja pedagogu piesaistei skolām paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.
Jāpanāk, ka no valsts budžeta politiskajām partijām piešķir lielāku finansējumu, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Šodien Rīgas pilī valsts pirmā amatpersona tikās un diskutēja ar Latvijas politisko partiju jauniešiem.
Viņš pastāstīja, ka partiju sponsorēšana ir būtisks jautājumus, kuru prezidents vēlas virzīt tālāk. Kā piemēru prezidents minēja Lietuvu un Igauniju, kur partijām piešķirtais valsts finansējums ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā.
Lielākais sausums un augstākā ugunsbīstamība saglabājas Kurzemē, kur Valsts meža dienests brīvdienās dzēsis četrus meža ugunsgrēkus.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka šonedēļ valsts rietumu daļā saglabāsies augsta ugunsbīstamība mežos. Kurzemē un Zemgalē spēkā dzeltenās krāsas brīdinājums.
Visā valstī izplatīts arī dzeltenā līmeņa brīdinājums par karstumu, kas turpināsies tuvākajās dienās. Gaisa temperatūra daudzviet sasniegs +27..+29 grādus.
Lietuvas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā netālu no Latvijas robežas vakar novērots liels naftas plankums, kura lielākā daļa atradās Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet šodien jau tas ir iztvaikojis.
Lietuvas pusē esošā naftas plankuma teritorija pārsniedza trīs kvadrātkilometrus un piesārņotāja apmērs tiek lēsts ap 330-660 litriem.
Lietuva ir sākusi izmeklēšanu par notikušo. Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojuma avots bija kuģis, kas šķērsoja Lietuvas un Latvijas robežu.
Par šāda piesārņojuma izraisīšanu Lietuvā draud naudassods 14 000-20 000 eiro apmērā. Tiks aprēķināts arī dabai nodarītais kaitējums, kas varētu sasniegt 13 000-26 000 eiro.
Lietusgāžu izraisītos plūdos Sudānā kopš pagājušā mēneša gājuši bojā 62 un ievainoti 98 cilvēki.
Iznīcinātas vairāk nekā 22 000 māju un vairāk nekā 13 000 ēku daļēji sagruvušas.
Šodien lietusgāzes Sudānā turpinās.
Īrijas zemo cenu aviosabiedrība “Ryanair” paziņojusi, ka no janvāra slēgs Tenerifes, Lansarotes un Grankanārijas bāzes Kanāriju salās, kā arī bāzi Žironā, apdraudot vairāk nekā 500 darbavietu.
Šādu lēmumu skaidro ar pārmērīgu piedāvājumu Eiropas tuvo reisu tirgū.
Jau ziņots, ka arodbiedrības, kas pārstāv “Ryanair” stjuartus Spānijā, pagājušajā nedēļā brīdināja par desmit dienu streika rīkošanu septembrī, lai protestētu pret “Ryanair” bāzu iespējamu slēgšanu dažās Spānijas lidostās.
P aredzēts, ka stjuarti streikos galvenokārt septembra piektdienās un svētdienās.
Krievijas karaflotes poligonā 8.augustā notikušā kodolnegadījuma laikā atmosfērā nonākuši radioaktīvie izotopi, atsaucoties uz varasiestādēm, šodien ziņo Krievijas mediji.
šie izotopi neradot draudus iedzīvotājiem un ir blakusprodukts urāna kodola šķelšanai.
Incidentā gāja bojā vismaz pieci valsts uzņēmuma “Rosatom” darbinieki.
Uzņēmumā atklāja, ka negadījumā bojāgājušie speciālisti strādājuši pie jauna ieroča.
G7 valstis nolēmušas finansēt specializēto lidmašīnu nosūtīšanu ugunsgrēku dzēšanai Amazones lietusmežos, paredzot atvēlēt palīdzībai šim reģionam 20 miljonus eiro.
G7 valstis – Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV – vienojušās arī atbalstīt plānu lietusmežu atjaunošanai, taču tam nepieciešama Brazīlijas un vietējo kopienu piekrišana.
Brazīlijā šogad izcēlušies gandrīz 80 000 meža ugunsgrēku. Vairāk nekā puse Amazones baseinā.
Pakļaujoties starptautiskās sabiedrības spiedienam, Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru svētdien nosūtīja uz Amazones baseinu divas lidmašīnas ugunsgrēku dzēšanai.
Avots:LETA