Balsojums par jauno valdību rītdien varētu notikt plkst.12. Topošās koalīcijas un valdības pārstāvji no paša rīta parakstīs sadarbības līgumu un valdības deklarāciju. Savukārt pēc tam sanāks parlamenta Prezidijs, kuram jālemj par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Kā ziņots, valdību veidos pieci politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kā arī “Attīstībai/Par!”. Visas topošo koalīciju veidojošās partijas ir pieņēmušas oficiālus lēmumus par dalību Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadītā valdībā.
Vairākas partijas vēl nekomentē savu gaidāmo nostāju balsojumā par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Reizē vairāki politiskie spēki apliecinājuši gatavību atbalstīt Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Jau ziņots, ka ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju. Pēc deputāta Daniela Pavļuta rosinājuma uz sēdi tika uzaicināti Ārvalstu Investoru padomes Latvijā pārstāvji, lai informētu deputātus par nesen publicēto ārvalstu investīciju vides indeksu, tajā iekļautajiem secinājumiem, problēmām un priekšlikumiem.
Jaunajā valdībās strādās četri līdzšinējie ministri, bet divi no viņiem mainīs nozari. Savus amatus arī jaunajā valdībā saglabās pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un kultūras ministre Dace Melbārde. Savukārt līdzšinējais labklājības ministrs Jānis Reirs jaunajā valdībā vadīs Finanšu ministriju, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards būs atbildīgs par Zemkopības ministriju. Kopumā valdībā strādā 13 ministri un premjers, tātad desmit valdības locekļi savus amatus zaudēs.
Saeimā neiekļuvušais “Jaunās Vienotības” politiķis Aleksejs Loskutovs ir gatavs doties strādāt uz Eiropas Parlamentu, aģentūrai LETA apliecināja Loskutovs. Datumu, no kura viņš varētu pieņemt mandātu EP, pagaidām Loskutovs nevarēja nosaukt, jo pirms tam vēl jāveic vairākas formalitātes.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanules Makrons Āhenē, kas tiek uzskatīta par senu Eiropas vienotības simbolu, šodien parakstījuši abu valstu draudzības līgumu. Pēc līguma parakstīšanas, Merkele norādīja, ka līgums, kas parakstīts, apritot 56.gadskārtai kopš Elizejas līguma parakstīšanas Parīzē, liks pamatus franču-vācu “kopīgas militārās kultūras” izveidei un “Eiropas armijas radīšanai”.
Eiropas Komisija piemērojusi ASV maksājumu karšu gigantam “MasterCard” 570 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu starp bankām, kas piedāvā lētākas maksājumu nodevas. “MasterCard” ir otra lielākā maksājumu karšu kompānija Eiropas tirgū pēc “Visa”. Pret uzņēmumu Eiropas Komisija izmeklēšanu veica kopš 2013.gada aprīļa.
Ugunsgrēkā, kas vakar Melnajā jūrā netālu no Kerčas šauruma pārņēmis divu kuģus, kuri kuģojuši zem Tanzānijas karoga, gājuši bojā līdz 20 cilvēkiem, otrdien vēsta Krievijas varasiestādes. Ugunsgrēks izcēlies brīdī, kad degviela pārkrauta no viena kuģa otrā. Glābjoties no nāves briesmām, abu kuģi jūrnieki metušies pāri bortam jūrā.
Francija izsaukusi Itālijas vēstnieku par vicepremjera un “Pieczvaigžņu kustības” politiķa Luidži Di Maio komentāru, kurā viņš apsūdzējis Parīzi, ka tā turpina kolonizēt Āfriku, tādējādi veicinot migrāciju uz Eiropu. Avoti Francijas diplomātiskajā dienestā vērsuši uzmanību uz to, ka tā nav pirmā reize, kad Roma ir atļāvusies paust nepieņemamu un agresīvu viedokli.
Avots: LETA