Zolitūdes traģēdijā morāli cietušajiem mazumtirgotājs “Maxima Latvija” izmaksās nepilnus 140 000 eiro. Materiālais atbalsts būs pieejams 61 personai, kuras Zolitūdes traģēdijas krimināllietas ietvaros atzītas par cietušām. Pēc panāktās vienošanās par atbalsta sniegšanas kārtību, izmaksas jau ir veiktas lielākajai daļai cietušo.
Nolīgtie uzņēmumi ir pabeiguši būvēt sākotnēji plānoto 93 kilometrus garo stiepļu žogu uz Latvijas-Krievijas robežas, taču patlaban nav skaidrības, vai tiks sākta vēl papildus žoga būvēšana. Būvniecības kopējās izmaksas ir vairāk nekā 21 miljons eiro. Žogs ir tikai viens no robežjoslas izbūves elementiem, un tā uzdevums ir aizkavēt vai likt šķēršļus personām, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts robežu.
Londonas pēdējā brīža centieniem, lai mainītu ar Eiropas Savienību panākto “Breksita” vienošanos, pagaidām rezultātu nav, Briselē paziņojis Lielbritānijas valdības pārstāvis sakariem ar presi, norādot, ka šobrīd nav plānu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja varētu ierasties Briselē. Tikmēr svētdien viņai ir bijusi telefonsaruna ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Arī EK apstiprina, ka Mejas vizīte netiek plānota.
Sanktpēterburgā sāk tiesāt 11 cilvēkus, kuri apsūdzēti par 2017.gadā šajā Krievijas pilsētā metro notikušo teroraktu, kurā tika nogalināti 15 cilvēki un vairāki desmiti ievainoti. Atbildību par sprādzienu uzņēmās ar teroristu organizāciju “Al Qaeda” saistīts grupējums, norādot, ka terorakts bijis vēstījums valstīm, kas ir iesaistītas karā pret musulmaņiem, ļaujot noprast, ka tā bijusi atmaksa par Krievijas iesaistīšanos Sīrijas pilsoņkarā. Varasiestādes uzskata, ka Sanktpēterburgas teroraktu sarīkoja 22 gadus vecais – Krievijas pilsonis, kurš dzimis Kirgizstānā, kurš sprādzienā gāja bojā.
Vīnes Mākslas vēstures muzejā atklāta pirmā Marka Rotko darbu izstāde Austrijā, kas būs atvērta līdz 30.jūnijam. Izstāde sniegs ieskatu visā Rotko daiļradē no 1903 – 1970 . Daugavpilī dzimušais pasaulslavenais mākslinieks ir abstraktā ekspresionisma virziena pamatlicējs.
Latvijā 31% aptaujāto iedzīvotāju vecumdienās plāno strādāt sava prieka pēc, liecina “Swedbank” pētījums. Tikmēr trešdaļa jeb 32% respondentu plāno vecumdienas pavadīt, veltot laiku hobijiem, 26% – turpināt darba gaitas, bet 24% darba gaitas neplāno turpināt.
Avots: LETA