Saeima pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzrunājot Saeimu, pauda, ka šis ir tehniskais budžets, ko lielā mērā sagatavoja iepriekšējā valdība. Viņš pateicās deputātiem par darbu, uzsverot, ka visiem rūp valsts attīstība – gan opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem. Jau no šodienas politiķi ķersies klāt 2020.gada budžeta sagatavošanai, un vēlmes esot ļoti plašas, bet iespējas visu īstenot – ierobežotas.
Saeima šodien galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, ar kuru plānots aizliegt mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus izlikt pircēju apskatei, bet ļaut tos iegādāties tikai pēc cenu lapām. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima skatīs likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt jaunu Latvijas un Baltkrievijas valdību nolīgumu par starptautisko dzelzceļa satiksmi. Savukārt otrajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pilnveidot normatīvo regulējumu cīņai pret cilvēku orgānu tirdzniecību.
Pie Saeimas nama šodien norisināsies asinsdonoru diena. Saeimas deputāti un darbinieki, atzīmējot Pasaules Veselības dienu, piedalīsies tradicionālajā asins ziedošanas akcijā. Ziedot asinis aicināts ikviens interesents, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka aizsardzības budžets 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta būs būtisks ieguldījums Latvijas armijas kaujasspēju uzlabošanā. Aizsardzības nozares budžeta līdzekļus šogad plānots izmantot dienesta apstākļu uzlabošanai karavīriem, attīstot militāro infrastruktūru un papildinot ekipējumu. Lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, aizsardzības nozare turpinās bruņoto spēku spēju attīstīšanu un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas nodrošināšanu.
Attiecības ar Krieviju un maksājumi aizsardzības budžetā būs svarīgi jautājumi dienā, kad NATO atzīmēs 70. pastāvēšanas gadadienu. Šodien dalībvalstu ārlietu ministri tiksies ASV Valsts departamentā, kur tika parakstīts vēsturiskais NATO dibināšanas līgums, un tur pievērsīsies aktuālākajiem jautājumiem. Sanāksmē piedalīsies arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. NATO dibināšanas līgumu pirms 70 gadiem parakstīja 12 valstis. Tagad aliansē ir 29 dalībnieces un Latvija to vidū, kas pavisam nesen svinēja 15. gadadienu, kopš pievienošanās aliansei.
No šodienas līdz 5.aprīlim aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalīsies “Bukarestes devītnieka” dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur apspriedīs reģionālās drošības jautājumus un sadarbību aizsardzības jomā, gatavojoties 2019.gada NATO samitam Londonā. Sanāksmes laikā aizsardzības ministri pārrunās NATO Gatavības iniciatīvas ieviešanu, kuras mērķis ir paaugstināt alianses spēku gatavību un reaģēšanas ātrumu, kā arī sadarbību kiberdrošības stiprināšanā un noturības pret hibrīdapdraudējumu paaugstināšanā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šodien dosies reģionālajā vizītē uz Smilteni. Plānots, ka ministrs tiksies ar pašvaldības vadītāju Gintu Kukaini, citiem pašvaldības darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu pašvaldībā aktuālos tematus un administratīvi teritoriālo reformu. Ministrs darba vizītēs jau pabijis vairākās pašvaldībās – Talsos, Kuldīgā, Saldū, Brocēnos, Alūksnē, Liepājā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver nepieciešamību izpildīt Satversmes tiesas lemto bez vilcināšanās. Satversmes tiesas tiesneši sarunā ar Valsts prezidentu aktualizēja ar tiesas spriedumu izpildi saistītās problēmas un nepieciešamību tās risināt. Abas puses bija vienisprātis, ka nav pieļaujama Satversmes tiesas spriedumu izpildes novilcināšana, sasteigta vai formāla tiesas lemtā izpilde. Prezidenta kanceleja norāda, ka ikgadējās Valsts prezidenta vizītes Satversmes tiesā un tikšanās ar tiesnešiem mērķis ir veidot tiešu dialogu starp Satversmes tiesu un Valsts prezidentu un apzināt aktuālās attīstības tendences tiesiskuma jomā.
Bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990.gadā balsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, aicina 13.Saeimas deputātus Valsts prezidenta amatā ievēlēt Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņi akcentē, ka Levits vairāk nekā 30 gadu garumā sevi apliecinājis kā patiesu Latvijas patriotu, erudītu juristu un zinātnieku. Deputāti vērš uzmanību, ka atmodas laikā, vadoties no Levita koncepcijas, tika izstrādāta Neatkarības atjaunošanas deklarācija.
Nacionālie bruņotie spēki aicina rezerves karavīrus pieteikties šoruden plānotajām rezerves karavīru militārajām mācībām. Aicinājums attiecas uz tiem rezerves karavīriem, kuri nav iekļauti šī gada aktīvajā dienestā iesaucamo rezerves karavīru sarakstā, bet dažādu personīgu apsvērumu dēļ šogad vēlas piedalīties militārajās mācībās.
Šodien Nacionālajā veselības dienestā notiks pirmā E-veselības lietotāju padome. Kā informē Veselības ministrija, E-veselības lietotāju padomi veidos 12 dažādas organizācijas, kuras pārstāvēs mediķu, farmaceitu, pacientu un ārstniecības iestāžu viedokli. Padome tiks sasaukta, lai nodrošinātu nākamās e-veselības kārtas funkcionētspēju, kā arī saderību ar ārstu un lietotāju izmantotajām platformām.
Saistībā ar pieaugošo ērču aktivitāti Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā. Centra epidemiologi atgādina – vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram “Laimas slimību”, kā arī ērlihiozi.
Centrālā vēlēšanu komisija šodien uz sēdi aicinājusi Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Juri Kokinu uz sēdi, lai viņš sniegtu skaidrojumu saistībā ar sabiedrības bažas raisījušo situāciju, ka viņš “par konsultācijām” no pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” trīs gados saņēmis 75 000 eiro. Komisijas sēdes diskusijās iepriekš izskanēja, ka Kokinam varētu prasīt skaidrot, vai šī situācija ir savienojama ar darbu vēlēšanu komisijā un vai tā nemet ēnu uz vēlēšanu norisi, kā tas ir izskanējis daļā sabiedrības.
Kūlas ugunsgrēku skaits un to skartā platība Latvijā ir daudzkārt mazāka nekā tuvējos Krievijas apgabalos un Ukrainā, liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes sniegtie satelītu dati. Lai gan pēdējās dienās Latvijas ugunsdzēsējiem nākas doties pat uz vairāk nekā simts kūlas ugunsgrēkiem dienā, satelīti spējuši fiksēt tikai dažus ugunsgrēkus Latvijā. Turpretī Krievijas rietumos un Ukrainā ik dienu tiek reģistrēti vairāki desmiti un pat simti lielu ugunsgrēku.
Avots: LETA