Bijušais premjers, pašlaik Saeimā opozīcijā strādājošais Māris Kučinskis Zaļo un zemnieku savienību pašlaik pamest neplāno, – to viņš apgalvojis laikrakstam “Latvijas Avīze”.
Par ZZS pamešanu un iestāšanos valdošajā koalīcijā esošajā “Vienotībā” paziņoja kādreizējā veselības ministre Kučinska valdībā Anda Čakša, politikas kuluāros izskanot runām, ka viņai varētu sekot Kučinskis un, iespējams, arī bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Kučinskis uzskata, ka Čakša to esot izdarījusi priekšlaicīgi, jo ZZS frakcija vēl daudz ko labu varētu izdarīt. Čakšas lēmums viņu gan neesot pārsteidzis, jo viņa nekad neesot jutusies īsti piederīga partijai.
Satiksmes drošības situācija uz Latvijas ceļiem šogad ir pasliktinājusies, intervijā LTV “Rīta panorāmai” atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Viņš norādīja, ka kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nedaudz samazinājies, bet bojāgājušo un smagi cietušo skaits ir palielinājies.
Sliktā ceļu infrastruktūra ir viens no galvenajiem iemesliem lielajam avāriju skaitam. Tā kā nav cerību, ka tā ātri uzlabosies, autovadītājiem būtu jāpiedomā pie savu braukšanas paradumu maiņas, uzsvēra Krapsis.
Ilgtermiņa attīstībai svarīgi risināt ar darbaspēka kvalitāti saistītos jautājumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ekonomikas izaugsmes tempa stimulēšanai ir monetārā politika.
Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Centrālo banku sistēmā šobrīd norit darbs pie jauna, kompleksa ekonomisko izaugsmi stimulējoša pasākumu plāna izstrādes. Proti, par aizņēmumiem, kas tiek novirzīti tautsaimniecībai, bankām tiks piemaksāts.
Šodien notiks ekspertu diskusija par insulta profilakses un ārstēšanas uzlabošanas iespējām.
Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā . Viens no būtiskākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir insults, turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augstāka to pacientu mirstība, kuri ar insultu nokļuvuši slimnīcā.
Akcijas laikā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis aptuveni 200 fotogrāfiju no 1980.gadu beigām, kurās dokumentētas foto liecības no Baltijas ceļa norises.
Daļa no iesūtītajiem fotoattēliem pēc vienošanās ar to autoriem papildinās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumu.
Šodien notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā padome uzklausīs Finanšu ministrijas ziņojumu par 2020.gada valsts budžetu, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs informēs par “Nacionālā attīstības plāna 2027” izstrādes progresu.
Sēdē piedalīsies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš .
No FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.
Ministru kabinets šodien skatīs jautājumu par Latvijas Universitātes rektoru.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts paredz neapstiprināt LU rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku, jo valdības ieskatā LU nav nodrošinājusi atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi.
Līdz ar to šodienas valdības balsojums, visticamāk, būs nelabvēlīgs Muižniekam.
Eiropas un ASV biržās akciju cenas pirmdien pieauga, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka “pavisam drīz sāksies” jauna tirdzniecības sarunu kārta starp ASV un Ķīnu.
Tomēr šis pieaugums nekompensēja piektdienas kraso kritumu, kad Tramps pagājušonedēļ bija paziņojis, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas precēm, ka ASV nav vajadzīga vienošanās ar Ķīnu un ka viņš “norīko” ASV kompānijas aiziet no Ķīnas.
Vairāki analītiķi atzina, ka daudzi investori vairs neuzticas Trampa paziņojumiem, pat ja tie šķiet uzmundrinoši.
Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderi septembrī tiksies, lai apspriestu konfliktu Ukrainas austrumos, vakar G7 samita laikā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Viņš izteicies, ka kopš jaunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ievēlēšanas parādījušās “reālas izredzes” uz mieru Austrumukrainā.
Makrons jau ir ticies ar Zelenski un pagājušajā nedēļā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš bija ieradies vizītē Francijā.
Amazones lietusmežu ugunsgrēki Brazīlijā un starptautiskais sašutums par tiem ir pamudinājuši pievērst uzmanību arī Āfrikas mežu ugunsgrēkiem, kuri plosās kontinenta centrālajā daļā no Gabonas līdz Angolai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons G7 samita laikā paziņoja par to, ka valstis apsver līdzīgu iniciatīvu tai, kas ir ierosināta cīņai pret ugunsgrēkiem Brazīlijā, tam atvēlot 20 miljonuASV dolāru, galvenokārt, ugunsdzēšanas lidaparātiem.
Āfrikas lietusmeži aizņem 3,3 miljonus kvadrātkilometru un absorbē tonnām oglekļa dioksīda kokos un kūdras purvos, ko eksperti uzskata par svarīgu klimata izmaiņu apkarošanai.
Ilgtermiņa attīstībai svarīgi risināt ar darbaspēka kvalitāti saistītos jautājumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ekonomikas izaugsmes tempa stimulēšanai ir monetārā politika.
Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Centrālo banku sistēmā šobrīd norit darbs pie jauna, kompleksa ekonomisko izaugsmi stimulējoša pasākumu plāna izstrādes. Proti, par aizņēmumiem, kas tiek novirzīti tautsaimniecībai, bankām tiks piemaksāts.
Šodien notiks ekspertu diskusija par insulta profilakses un ārstēšanas uzlabošanas iespējām.
Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā . Viens no būtiskākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir insults, turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augstāka to pacientu mirstība, kuri ar insultu nokļuvuši slimnīcā.
Akcijas laikā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis aptuveni 200 fotogrāfiju no 1980.gadu beigām, kurās dokumentētas foto liecības no Baltijas ceļa norises.
Daļa no iesūtītajiem fotoattēliem pēc vienošanās ar to autoriem papildinās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumu.
Šodien notiks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra 137.sezonas atklāšanas preses konference.
Tajā iepazīstinās ar nākamās sezonas jauniestudējumu plāniem un iecerēm, kā arī būs iespēja uzzināt par vēl vienu jaunu spēles laukumu – teātra ostu “Andrejsala”. Klātesošos informēs arī par citām teātra aktivitātēm, piemēram, viesizrādēm Ķīnā, gaidāmo izstādi un koncertu.
Grieķijas ziemeļos vakar seši migranti gāja bojā autoavārijā, kuru izraisīja cilvēku kontrabandisti, mēģinot izvairīties no policijas.
Automašīna, kurā bija 16 vīrieši, sāka slīdēt un apgāzās, kad cilvēku kontrabandisti mēģināja izvairīties no policijas kontrolpunkta Turcijas robežas tuvumā.
Cilvēku kontrabandisti – viens Bulgārijas un viens Alžīrijas pilsonis – aizbēga no avārijas vietas, bet vēlāk tika aizturēti.
Krievijas kosmosa kuģis , kurā atrodas cilvēkveidīgais robots, otrajā mēģinājumā savienojies ar Starptautisko kosmosa staciju.
Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas cilvēkveidīgais robots. Tas 1,8 metrus garš, sver 160 kilogranu un paredzēts tādu operāciju veikšanā, kas ir bīstamas cilvēkiem, taču pagaidām vēl tikai apgūst dažādas prasmes.
Fjodors nav pirmais cilvēkveidīgais robots, kas nogādāts izplatījumā.
2011.gadā ASV palaida cilvēkveidīgu robotu , bt Tehnisku problēmu dēļ 2018.gadā tas tika nogādāts atpakaļ uz Zemi.
2013.gadā Japāna nosūtīja kosmosā nelielu robotu , kas spēja sarunāties japāņu valodā.
82 gadu vecumā miris bijušais Vācijas autobūves koncerna “Vokswagen” vadītājs Ferdinands Pjehs.
Viņa vectēvs bija autobūves un militārās tehnikas konstruktors Ferdinands Porše.
Ieguvis inženiera izglītību, Pjehs 60.gadu sākumā sāka karjeru vectēva dibinātajā uzņēmumā “Porsche”, bet vēlāk vadīja kompāniju “Audi”. No 1993. līdz 2002.gadam viņš vadīja koncernu “Volkswagen.
Lai gan Pjehs tika kritizēts par autoritāro vadības stilu, viņa vadības laikā “Volkswagen” kļuva par Eiropas lielāko autobūvētāju.
Amazones lietusmežu ugunsgrēki Brazīlijā un starptautiskais sašutums par tiem ir pamudinājuši pievērst uzmanību arī Āfrikas mežu ugunsgrēkiem, kuri plosās kontinenta centrālajā daļā no Gabonas līdz Angolai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons G7 samita laikā paziņoja par to, ka valstis apsver līdzīgu iniciatīvu tai, kas ir ierosināta cīņai pret ugunsgrēkiem Brazīlijā, tam atvēlot 20 miljonuASV dolāru, galvenokārt, ugunsdzēšanas lidaparātiem.
Āfrikas lietusmeži aizņem 3,3 miljonus kvadrātkilometru un absorbē tonnām oglekļa dioksīda kokos un kūdras purvos, ko eksperti uzskata par svarīgu klimata izmaiņu apkarošanai.
Avots:LETA