Opozīcijas frakcija “Saskaņa” vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, aicinot neizsludināt strīdīgās izmaiņas Darba likumā par izmaiņām virsstundu apmaksā, informē deputāts Andrejs Klementjevs. Vēstuli Vējonim parakstīs visa frakcija, un tā tikšot nosūtīta šodien. Iepriekš prezidents šo likumprojektu jau bija atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Valdība aiz slēgtām durvīm lems, vai atļaut Aizsardzības ministrijai sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai. Paplašinot poligonu, tiks izpildīts arī Ministru kabineta Valdības rīcības plānā noteiktais, ka nepieciešams stiprināt Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas.
Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par pērn novembrī degušās ēkas Rīgā, Kalnciema ielā 2B, nojaukšanas procesu. Jāatgādina, ka 2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 21.decembrī ēkas īpašnieki uzsāka iekšpagalma ēkas nojaukšanas darbus, bet dažas dienas vēlāk būvvalde būvdarbus apturēja, jo darbu veicēji nevarēja uzrādīt eksperta slēdzienu, ka ēkas jūgendstila fasāde nav drošā veidā saglabājama un tāpēc būtu nojaucama.
Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja, ka jāvērtē ne tikai īres mājokļu pieejamība ģimenēm, bet arī daudzi citi risinājumi, piemēram, Ungārijā kuplām ģimenēm tiek piešķirta dotācija, lai tās varētu atļauties mājokli. Pēc Parādnieka teiktā, demogrāfijas jomā ir jāstrādā pie ģimenei draudzīgas vides veidošanas, tai skaitā – darba vides, taču bez šīs bāzes viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir mājokļu nodrošināšanas stratēģija.
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” peļņa pagājušajā gadā pieaugusi par 46%, sasniedzot 5,4 miljonus eiro. Tāpat kompānijas pārstāvji norāda, ka 2018.gadā “airBaltic” ieņēmumi pirmo reizi pārsniedza 400 miljonus eiro, kad kompānijas ieņēmumi pieauga par 18% un bija 408,7 miljonu eiro apmērā.
Turpinoties sausiem laika apstākļiem, arī vakar Latvijā turpinājās plaši kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka aizvadītajā diennaktī reģistrēti 58 kūlas ugunsgrēki ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 124 hektāri. Platības ziņā lielākais kūlas ugunsgrēks bija izcēlies Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, kur pērnā zāle dega 70 hektāru platībā. Tāpat vakar Latvijā dzēsti divi paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki, kuros cilvēki par laimi nav cietuši.
Migrācija ir dominējusi Eiropas politikā kopš 2015.gada, taču pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām daudzus eiropiešus emigrācija rūp vairāk nekā imigrācija, liecina aptaujas rezultāti. Saskaņā ar Eiropas Starptautisko attiecību padomes pasūtīto aptauju sešās valstīs Eiropas Savienības austrumos un dienvidos pilsoņi par emigrāciju ir vairāk satraukti nekā par imigrāciju. Aptaujātie Rumānijā, Ungārijā, Grieķijā, Polijā, Itālijā un Spānijā atzinuši, ka viņus vairāk satrauc līdzpilsoņu aizceļošana nekā ārvalstnieku ieceļošana. EP vēlēšanas notiks no 23. līdz 26.maijam, un tajās 27 ES dalībvalstu pilsoņiem būs jāizraugās 709 priekšstāvji.
Pēc “Breksita” alternatīvu kārtējās noraidīšanas Lielbritānijas valdība spriedīs par turpmāko rīcību. Jau ziņojām, ka parlaments vakar noraidīja visas četras piedāvātās alternatīvas Terēzas Mejas panāktajam “Breksita” līgumam, līdz ar to Lielbritānijas premjerministre šodien vadīs kabineta sēdi, lai izšķirtos par turpmāko rīcību. Tagad Lielbritānijai atlikušas tikai divas iespējas – 12.aprīlī aiziet no ES bez vienošanās, vai lūgt vēl vienu “Breksita” atlikšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi konkursu uz valsts uzņēmuma “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valdes priekšsēdētāja amatu, pēc tam, kad līdzšinējais centra vadītājs Kristaps Treimanis nolēmis iesniegt atlūgumu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētāja mēnešalga ir 5186 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Horvātijas sala Zlarina pasludināta par pirmo no vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem brīvu zonu. Šādā veidā vietējās varas iestādes vēlas aktivizēt cīņu pret piesārņojumu un veicināt tūrismu.Nedēļas nogalē pašvaldības pārstāvji, uzņēmēji un daudzas privātpersonas parakstīja īpašu hartu, kurā iekļauts solījums nekad neizmantot vienreizējas lietošanas plastmasas priekšmetus, piemēram, maisiņus, galda piederumus, salmiņus un krūzes. Zlarinā ir tikai 200 iedzīvotāji, bet vasaras sezonā, pateicoties tūrismam, iemītnieku skaits pieaug līdz 40 000.
Avots: LETA